E mōrearea ana te katoa o Aotearoa ki ngā rū whenua. Tē taea te matapae āhea ka pā mai tētahi, engari ka taea te whakahaumaru i a tātou anō, i ō tātou whānau hoki. Akohia me aha ā mua, ā roto, ā muri hoki i te rū whenua.

Kia maumahara: Pāheke Hīpoki me te Pupuri

(E rewa ana ngā kupu ‘When an earthquake happens’ ki te mata. Heoi ka pakaru i te rū ohorere, ā, ka taka ki te papa.)

Ina pā tētahi rū whenua, me wawe tonu te Pāheke Hīpoki Pupuri.

(Ka ngaoki tētahi tanga ki raro i tētahi tēpu i te wā ka kitea ngā kupu Pāheke Hīpoki Pupuri ki runga i a ia. Ka hīpoki te tangata i tōna upoko me tōna kakī ki ōna ringaringa. Ka toro atu ia ki te ringa kotahi kia mau i tētahi wae tēpu.)

Pāheke kia kaua koe e tukitukia.

(Kei te pokapū o te mata tētahi tangata, ā, e rewa ana te kupu Pāheke ki tōna taha. Ka pāheke iho ia ki ōna ringaringa i te rongonga atu i tētahi oro horu.)

Hīpokina tō upoko, tō kakī hoki.

(Ka hīpoki te tangata i tōna upoko me tōna kakī ki ōna ringaringa. Ka kitea ngā kupu ‘Whakahaumarutia te upoko, te kakī, ngā whēkau waiwai’ ki runga i a ia.

Haere ki raro i tētahi tēpu mahi, i tētahi tēpu rānei mēnā ka taea.

(Ka kitea tētahi tēpu ki te taha o te tangata, ā, ka ngaoki atu ia ki raro, e hīpoki tonu ana i tōna kakī ki tētahi o ōna ringaringa. I tāna kuhu atu ki raro i te tēpu me te hīpoki anō i te upoko, ka tukituki ngā poraka rahi ki runga i te tēpu. Ka kite ngā kupu ‘Kia iti iho koe hei keo mō ngā mea e taka ana’ ki runga i te tēpu.)

Kātahi ka pupuri tae rā anō kia mutu te rū.

(Ka taka te poraka ki te papa, ka toro atu te tangata ki te mau i tētahi wae tēpu. Ka kitea ngā kupu 'Kāore he tēpu? Puritia tō upoko me tō kakī’ ki runga i te tēpu.)

(Ka kitea te tohu a Te Rākau Whakamarumaru ki te mata. Ka kitea te url www.civildefence.govt.nz ki raro)

Kia maumahara: Pāheke Hīpoki me te Pupuri

I te rū whenua Pāheke, Hīpoki me te Pupuri.

Paheke ki raro ki ō ringaringa, ki ō turi. Hīpokina tō upoko, tō kakī hoki. Pupuri ki tō whakaruruhau.

Whakahekea ngā pānga o ngā rū whenua

Whakaritea tō whare kia haumaru ake. Whakaūngia, ka whakamau hoki i ngā mea ka taka, ka whara pea i a koe ā te wā o te rū whenua.

Arotakehia auautia tō inihua. He mea nui kia whai kapinga inihua koe mō tō kāinga, mō ō rawa o roto, kia hoki anō koe ki te ora mēnā ka pakaru ai ērā i te aituā.

Ko e laini matutaki ki Fafo
Natural Hazards Commission Toka Tū Ake logo

Toroa te pae tukutuku a te Natural Hazards Commission Toka Tū Ake ki te reo Pākehā mō ētahi atu mōhiohio mō te whakahaumaru ake i tō kāinga.

Ko e laini matutaki ki Loto
A house

E kore e taea te matapae i ngā aituā, engari ka taea te whakarite mō ērā. Ko tētahi o ngā wāhi tīmatanga tino pai ko tō kāinga. Rapua he aha ka taea e koe kia whakahaumaru ake i tō kāinga, ā, he aha te take me auau tō hihira i tō inihua.

Kia takatū ā mua i te rū whenua

Whakaritea he aha ngā rawa ka hiahiatia pea e koe, ā, whakaritea ngātahitia tētahi mahere.

Kia rua, neke atu rānei, ngā haratau i te tau o te Pāheke, Hīpoki me Pupuri. Me pēnei pea hei te wā ka panoni ngā karaka, me te whai wāhi ki te New Zealand ShakeOut(external link). He mea nui kia haratau i te nekehanga tika me whakamahi kia mōhio ai koe me aha koe hei te wā ka pā mai tētahi rū whenua tūturu.

Tautuhia ngā wāhi haumaru kia Pāheke, Hīpoki me Pupuri ki roto tonu i tō kāinga, i tō kura, i tō wāhi mahi, i ērā atu wāhi ka torohia auautia e koe.

  • Kei tētahi wāhi tata ki a koe, kaua e neke atu i ētahi whetoko atu, hei ārai i te wharanga mai i ngā para e rere ana.
  • Kei raro i tētahi tēpu mārō. Pupurutia ō te tēpu waewae kia kaua te tēpu e neke atu i a koe.
  • Kaua e tata ki ngā matapihi ka pakaru pea, ka whakakino pea. Kaua e tata ki ngā taonga ā-whare teitei ka taka pea ki runga i a koe. Whakahaumarutia tō upoko, tō kakī hoki ki ō ringaringa.
  • Kaua ki tētahi tomokanga. Kei te nuinga o ngā kāinga, kāore ngā tomokanga i te kaha ake i tētahi atu wāhi o te whare, ā, ka nui ake pea te wharanga ka takea mai i te kūaha e kauhuri ana.
Ko e laini matutaki ki Fafo
Natural Hazards Commission Toka Tū Ake logo

Toroa te pae tukutuku a te Natural Hazards Commission Toka Tū Ake ki te reo Pākehā mō ētahi atu mōhiohio mō te whakahaumaru ake i tō kāinga.

Ko e laini matutaki ki Loto
Emergency supplies on some pantry shelves

Hei te ohotata, ka mau pea koe ki te kāinga mō ngā rā e toru, neke atu rānei. Kua kī kē tō whare i ngā mea ohotata e hunaia ana hei mea o ia rā. Whakaritea he aha ngā rawa ka hiahiatia e koe, ā, whakaritea ngātahitia tētahi mahere kia puta.

Me pēnei te mahi i te wā o te rū whenua

Ko Pāheke, Hīpoki me Pupuri te mahi matua kia whakamahia e koe i te pānga mai o te rū whenua. Mā konei:

  • e ārai te tukituki i a koe
  • e iti iho koe hei keo mō ngā mea e taka ana, e rere ana hoki, ā,
  • e haumaru tō upoko, tō kakī, ō whēkau waiwai hoki.

Kaua e oma ki waho kei mōrearea koe kia tukia e ngā pereki, e te karāhe hoki e taka ana.

Mehemea e tata ana koe ki tai, kia maumahara, He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu.

Ko e Tau Talahauaga
Cartoon person doing Drop, Cover and Hold

Akohia te take ko Pāheke, Hīpoki me Pupuri te mahi tika kia whakamahia i te pānga mai o te rū whenua ki tēnei pukameka reo Pākehā.

Ko e Tau Talahauaga
Cartoon person doing Drop, Cover and Hold

Tīkina ake, tiria hoki tēnei pukameka mō ngā mahi me whakamahi ā mua, ā roto, ā muri hoki i tētahi rū whenua.

Pāheke, Hīpoki me Pupuri

I te rū whenua Pāheke, Hīpoki me te Pupuri.

Pāheke ki raro ki ō ringaringa, ki ō turi. Hīpokina tō upoko, tō kakī hoki. Pupuri ki tō whakaruruhau.

Akohia te āhua o te Pāheke, Hīpoki me Pupuri.
男士和他的兒子在桌子下示範蹲下、掩護和抓住

Me pēnei te mahi ā muri i te rū whenua

E tāria ana te rū atu anō. Ia te wā ka rongo koe i te rū o te whenua, me Pāheke, Hīpoki me Pupuri. Ka pā pea te rū atu anō ā ētahi meneti, ā ētahi rā, ā ētahi marama, ā ētahi tau pea ā muri i tē rū whenua.

  • Hihiratia tōu ake tinana mō ngā wharanga, ā, rapua te whakaora ohotata mēnā e hiahiatia ana.
  • Kaua e oma atu ki waho. He mea whakamataku te noho tonu ki tētahi whare ā muri tonu i te rū whenua, engari he nui ake te haumaru o te noho tonu i te puta atu ki waho. Ehara te rū whenua i te rite ki te ahi. Ehara i te mea me wehe tonu koe i te whare ki te kore e kitea ana ngā tohu mārakerake o te raru kei te whare, ki te kore koe i tētahi wāhi wātea i te wā o te ngaru taitoko.
  • Katia te rere o te wai, whakawetohia te hiko, te kapuni hoki mēnā ka tohua kia pēnei. Ki te rongo koe i te kapuni, ki te rongo rānei koe i te oro puhi, hihī rānei, whakatuwheratia tētahi matapihi, kia wawe te whakaputa i ngā tāngata katoa, ā, whakawetohia te kapuni mēnā e taea ana.
  • Ki te kite koe i ngā korakora, i ngā waea kua pakaru, i ngā tohu o te whakakino pūnaha hiko, whakawetohia te hiko ki te pouaka katiara mēnā e haumaru ana kia pēnā.
  • Mēnā ka taea e koe, whakamau kākahu whakahaumaru ka kapi ai ō ringaringa, ō waewae hoki, ngā hū mārō hoki. Me pēnei hei whakahaumaru i a koe i te wharanga e ngā mea pakaru.
  • Mēnā kei tētahi toa koe, kei tētahi whare tauhokohoko, kei runga ikiiki tūmatanui rānei, whāia ngā tohutohu a te hunga whakahaere.
  • Whakamahia te pāpāho pāpori, ngā karere pātuhi rānei kaua ko te waea kia wātea tonu ngā waea mō ngā waeatanga ohotata.
  • Kia mau tonu i te mana whakahaere i ō mōkai. Whakahaumarutia rātou i ngā matepā, ā, whakahaumarutia ērā atu tāngata i ō kararehe.
  • Hihiratia ō kiritata, ētahi atu hoki ka hiahia pea ki tō āwhina.

Mēnā kua whakakinotia tō kāinga

  • Kaua e mahi i tētahi mea ka mōrearea ai tō haumaru, ka whakaputa i te whakakino anō ki tō kāinga rānei.
  • Whakapā atu ki tō kamupene inihua hei te wā tino tata ka taea.
  • Ki te rīhi koe i tō kāinga, whakapā atu ki tō kaituku rīhi, ā, ki tō kamupene inihua rawa hoki.
  • Kapohia he whakaahua o te whakakino. He mea āwhina tēnei hei whakatere i ngā aromatawai o ō kerēme.
Ko e laini matutaki ki Fafo
Civil Defence logo

Rapua tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru (CDEM).

Me rapu mōhiohio

Whakarongo ki te reo irirangi, whāia ā-ipurangitia rānei tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru.

Akohia me pēhea e whai mōhiohio tonu ai
A cartoon woman receiving Emergency Mobile Alert next to a dog floating

Ngā momo matepā

He maha ngā matepā māori kei Aotearoa. Akohia me aha ā mua, ā roto, ā muri hoki i ia momo ohotata.